ja? jā.

un tā es atkal sēžu te. pie burtnīcas, pie baltas lapas. tā mani nogalina, apspiež ar savu nevainīgo baltumu, ar savu neuzrakstīto stāstu. sadedzinātu, bet nē. pārāk dārga. četrdesmit pieci santīmi. tu teiksi, maz. es atbildēšu, katram apkārt ir tik liela pasaule, kāda ir viņa iztēle. tu nesapratīsi. bet ko tas maina? manā stāstā paliks nenospēlēta tava aina. . .