ir RĪTS. pilsēta vēl guļ, tikai tās aukstā dvaša liek man vēl vairāk apslēpties zem kapuces. paātrinot soli dodos cauri parkam. taciņa, pa kuru ik dienas staigāju, piebirusi ar lapām. hmm, vakar vēl varēja manīt pēdu nospiedumus dubļos, taču tagad rudens krāsainā sega tos apsegusi. nepaklausīgās matu cirtas aizsedz skatienu. negribīgi izvelku roku no kabatas, lai tās sakārtotu, taču vēlāk saprotu- nav vērts. vējš, kā mani kaitinādams, liek tām mesties arvien jautrākā dejā. bet nekas, pie sevis nosmaidu, drīz jau būšu siltumā.
DIENA. laigan es to par tādu nenosauktu. kur ir zilās debesis? kur saule?! viss palicis līdz vēmienam pelēks. lietus, krusa. brrrr.. labi, ka man esi tu. vismaz viens iemesls no sirds pasmaidīt.
NAKTS. apklusis viss. neredzu vairs mūždien skrienošos cilvēkus, nedzirdu mašīnu rūkoņu. apkārt tikai zvaigžņotas debesis. un mēness, kā liela, gaiša poga iešūta nakts melnajā svīterī. tas jau atkal neļauj man aizmigt. iekārtojies tieši manā logā, kā par spīti. bet man jau patīk! ir laiks pārdomām. ir laiks salikt domas pa plauktiņiem, sakārtot bardaku galvā. lai rīt būtu vieta jaunam..
PASMAIDAM !!
Radīji labu noskaņu. Perfekti.
AtbildētDzēsthe, paldies tev Lauriņ :)
AtbildētDzēst